‘Īss ieraksts’

Izgriezums no lidmašīnā rakstītā 15. novembrī!

“5 pavadītās stundas Helsinku lidostā nebija nekas salīdzinot ar 4 stundām lidmašīnā ceļā uz Spāniju. Tas taču ir pilnīgs vāks!!!

Nevar nekur izstaipīt kājas, nevar pietiekami padzerties, nevar normāli aiziet uz tualeti un noregulēt pieņemamu vēsumu. Nevar neko un vēl jāsadzīvo ar ceļabiedriem…

Kad šo rakstu, sēžu lidmašīnā 5 minūtes no noģībšanas. Pašai nepamanot man jau kādu laiku trūka skābeklis, jo nebiju ieslēgusi ventilatoru. No kauna un sagumšanas krēslā nemaņā mani izglāba vīrietis, kurš sēdēja man blakus un manot manu zaļi-pelēko seju uzreiz atskrūvēja to sīko gaisa plūsmiņu un pasauca stjuarti. Lieki teikt, ka konkrētais ventilators sevišķi nepalīdz… Man tiešām riebjas tik garš ceļš!

Apbrīnoju kā vēl var pa taisno uz Ņujorku laist, jo  es nevaru līdz Liepājai aizbraukt vismaz 4 reizes nepiestājusi, kur nu vēl lidmašīnā, kur pat normāli izkustēties nevar ČETRAS SASODĪTAS STUNDAS.

Tagad patiesībā ir palikušas tikai 48 minūtes, bet manuprāt viņas nekad nepienāks.

Un tad mani vēl moka dillema – gaidīt pārējo kori, vai maukt uz viesnīcu, pārbaudot savas orientēšanās, metro kartes izprašanas un pārsēšanās virziena zināšanas spējas. Jo es patiesi nezinu kā izturēšu vēl trīs stundas Spānijas lidostā neielpojusi svaigu gaisu, jo man viennozīmīgi ir tā trūkums organismā. Pēc 10 stundu ilgas atrašanās iekštelpās, ilgāk es baidos vairs neizturēt. Tomēr negribu arī visu nakti ar diviem koferiem, rokassomiņu un lietusmēteli vazāties pa Madridi.

Šo visu es reāli uzrakstīju 4 minūtes, un diemžēl ne ilgāk. F**k.

Nu jau 43 minūtes līdz ielidošanai. Šī  lidmašīna ar ko es tagad braucu uz Madridi vispār ir afigenna krutā. Uz Helsinkiem es braucu ar ļoķeni, kurai katrā pusē bija divas sēdvietas (nu, kā autiņos) + iedeva mums ābolu suliņu. Un Tu varēji vēsi nešaubīties par to, ka lido, ne tikai dēļ skata laukā pa logu, bet arī tā, ka tu tomēr vairāk vai mazāk kratījies un arī juti ka laidies uz priekšu. Savukārt, pacelšanās vispār bija salidzinoši drausmīga…

Tagad es braucu kkādā milzenē, riktīga Eiropiete, katrā pusē trīs krēsli + biznesa klase tiešām izskatās pēc biznesa klases nevis vienkārši ar tualetes papīru pusnorobežotas vietas. Te mums deva diezgan normāla vakariņas, ar tēju, kafiju, sulu vai minīti. Bet visinteresantākais ir tas, ka 17.00 mums vajadzēja ta kā izlidot un mēs jau arī tūlīt gatavojāmies kustēties, kad es it kā piemigu, lai gan stipri apšaubu, jo ja es būtu piemigusi, tad nebūtu nogulējusi tikai 20 minūtes, bet lai vai kā es nejutu pacelšanos VISPĀR + es „pamodos”ar sajūtu, ka mēs vēl stāvam, ārā protams pekle, bet sajūta naturāli tā it kā lidmašīna vispār nekustētos, man šoks, bet ko tad var gribēt –  no Rīgas jau šitādas skaistules nelaidīs, no turienes tikai veca gramazģilas ar lūztošiem spārniem var laisties.

Uh vēl tikai 37 minūtes. Jes!!

Un vispār – stilīga 18 gadu jubilejas dāvana!

Tagadne

Sēžu Starbukk coffee – superīgs kafūzis. Te beidzot ir nets un lielisks skats uz apkārtni. Tā arī ir vienīgā vieta kur rast internetu par brīvu, vismaz tuvākajā apkartnē. Esmu izgājusi daudziem krīzes apstākļiem un nonākusi pie secinājuma, ka tomēr spētu dzīvot Spānijā

Jā šeit neviens nerunā angliski (ha ha ha) tomēr pārsvarā viņi ir diezgan jauki cilvēki.  Pati Madride vispār ir super skaista, cilvēki neskrien tā kā mēs, iet pārdomāti, lēni un salīdzinoši pirecīgi. Vieta kur es atrodos vispār ir SUPERLIELISKA, tik daudz koku!! Gaiss tik svaigs, lai gan tas ir centrs un te mašīnas brauc kā negudras, tomēr gais ir patiešām lielis.ks un koki slāpē arī skaņu, jo viss ir daudz mierīgāk un klusāk šeit. Protams mēs tā nebļaujam kā spāņi, jo vini patiešām naturāli iet pa ielu un bauro (piemēram pa telefonu viena sieviete veikalā runāja tik skaļi, ka man ausis aizkrita ). 

Apmešanās vietā es tiki diezgan mierīgi, jo tomēr gaidīju kori. Marita izrādās mani jau gadiīja lidostā, tomēr sūdi bija tādi, ka viņa bija terminālī 1, bet es  – terminālī 4. Tas bija vesels piedzīvojums kā es vispār ar diviem mizlīgiem koferiem tiku uz to viņu stulbo lounge 2. Katrā ziņā pēc tāda piedzīvojuma es naturāli ienīdu spāņus, gan par to, ka viņi nejēdz neko runāt, gan par to, ka uztaisa tik debīlu lidostu, kurā vispār neko nevar saprast un par to, ka viņi vienkārši tādi ir.

Arī viesnīca ir vissītākās kojas. Uz vietas jābūt līdz pus diviem naktī, dzert nedrīkst, lai tiku iekšā vienmēr ir jāspiež podziņa un tad varbūt kāds no recepcijas atslēgs durvis  Mūsu astoņvietīgā īstabiņa salīdzinot ar pārējiem ir īstā paradīze, jo piemēram 4vietīgajā pat normāli visi četri nevar apstāties, tikai pa gultām gulēt. Bet tagad jau ir pierasts un saucam mītni par mājām.

Esam nodziedājuši 3 koncertus. 2dien mums koncis bija kultūras namā – nenormāli debīlā zālē; 3dien bija ļoti, ļoti svarīgs koncerts 18.novembra ieskaņās MADRIDES MŪZIKAS AKADĒMIJĀ – tur bija tik lieliska zāle, nenormāli laba akustika, mūs visi pieņēma ar ovācijām, pēc tam bija bankets, visi mūs vienkārši mīlēja  + pēc tam mēs dzīvojāmies vēstnieka apartamentos, tik lielu dzīvokli es čist vēl nebiju redzējusi.  Pie tam, vakar pie svētku pusdienu galda, vēstnieks atklāja, ka ir atradis baltu adītu jaciņu. Uzmieniet, kura balto jaciņu ir atradis Latvijas vēstnieks Spānijā? MANU BALTO ADĪTO JACIŅU! Vēl nezinu, kad varēšu viņu dabūt atpakaļ…

Un vakar mēs dziedājām Segovijas kino festivālā, tikai himnu, kopā ar visiem pārējiem visā pasaulē, jo pēc tam tur rādijā latviešu jaunāko filmu (tas pats režisors kas Amaijai).

Šodien mums ir brīvais laiks, esmu mazliet apslimusi, bet gan jau būs ok. Mani tikai baida baznīcas koncis, jo ar tādu kaklu kāds tas ir šobrīd nu noteikti nevarēšu nodziedāt Pie Jesu.

Līdz vēlakam.

E.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s