9 h lidojums / Kanāda

Sēžu lidmašīnā. Nav pat īsti stunda pagājusi, kad man viss sāk apnikt. Kaut kur raud mazulis, rej suns un aiz muguras spēlējas mazi nēģerbērniņi. Kā es izturēšu astoņas ar pusi stundas vēl nezinu, bet droši vien, ka būšu reāli dusmīga, lai gan piemērotāks vārds būtu “grumpy”.

Paldies visiem labajiem, ka šī lidmašīna nav tik briesmīga, kā tā ar ko lidoju uz Helsinkiem, tomēr nav arī tik laba kā, kad lidoju uz Spāniju, diemžēl… Liekas, ka šoreiz Finnair ir nolaidis lažu un neko izcili pozitīvu, kā pagājušajā reizē es nevaru teikt. Pat uzkodas pirmajā lidojumā nedeva. Lai gan nevar jau tā visu pelt. Ir viens ļoti pozitīvs un svarīgs faktors – MĒS NENOGĀZĀMIES!!

Protams, atkal pārdzīvoju briesmīgu stresu, kad sajaucus laikus un domāju, ka esmu jau nokavējusi lidmašīnu, jo pie maniem geitiem neviena nebija. Biju pārpiņņājusies, iepazinusi teju visus lidostas darbiniekus un satikusi jauku pavecu pārīti, līdz visi kopīgi noskaidrojām, ka manā lidmašīnā pat chek in sāksies tikai pēc 20 min. Ak, ja Jūs zinātu kā man raustījās valodā, kad mēģināju visiem izstāstīt savu bēdu. Mani bija pārņēmušas tādas bailes, ka nokavēšu reisu, ka ļoti stipri nožēloju savu neizdarību, jo nebiju tomēr aizgājusi līdz aptiekai pēc sirds dropītēm

Šobrīd, kad rakstu ir 19.34 nezinu pēc kura laika… Nu, laikam jau, ne-Kanādas, jo tajā man ir jau jāielido 19.55 Pozitīvi, ka pēc LV laika būs nakts un es vismaz uz pāris stundiņām varēšu aizmigt, citādi vispār būtu kaput.

Bučas Mučas visiem!

Būs arī re ku bildīte kā tad izskatās pašā lidlaukā.

P.S. Bildi fotogrāfeja latviešu meitene Aiva. Brauc darba darīšanās uz pusgadu. Jau sapazināmies lidojot uz Helsiniekiem. Baigi forši vēl izdzirdēt latviešu valodu, jo te apkārt ir ļooooooooti daudz melnādaino, tumsnējo un indiešu….

21.40 – laikam jau pēc LV laika.

Malkoju tēju. Labi, es laikam par daudz negatīvā sastāstīju, jo pusdienas/vakariņas bija tiešām izcilas. I garšīga maizīte, i lazanja ar gaļas kotletīti, ir super izcila saldā maizīte ar tēju. Un pats, pats labākais – VĪNS PAR BRĪVU!!!! Tagad gaidu otro tējas kūri.

Vissarežģītākais ir tas, ka aiz loga spīd saule tā kā 12os dienā, bet patiesībā ir jau bez 15 desmit un būtu jāiet gulēt. Bet kur tad šitādā laikā var aizmigt?! Labi, ka paņēmu savu “sweet dream” miega masku – lai domā, ka esmu jukusi, bet vismz varēšu gulēt. Bļīiiiin, tikko paskatījos pa logu un sapratu, ka laikam lidoju pāri okeānam!!!  Palika bailīgi. Štrunts par mani, bet žēl jaunā fotoaparāta…

P.s. Man ir nenormāli paveicies ar vietām abos lidojumos. 1majā vsp biju viena pati, tagad sēžu trīsvietīgā vietā pie loga, bet meitene pie ejas. Tad mums pa vidu ir mūsu mantu novietne. Cerams, ka atpakaļceļā arī tā veiksies. Katrā ziņā pagaidām (tpfu,tpfu,tpfu) esmu pasargāta un lutināta, tāpēc paldies ikvienam, kas par to ir atbildīgs.

7.04 – pēc LV laika. Kanādā – 00.04

Aizmigt lidmašīnā tā arī nespēju, jo tieši kad biju iekārtojusies sākās nenormāla turbulence un gaisa bedres. Sirds, protams, atkal leca pa muti laukā. Izkāpu no lidmašīna bez piecām trijos pēc LV laika. Riktīgas pārbaudes. Gan pases, gan testiņi jāpilda un vēl jaatbild uz jautājumiem. Es tā samulsu, kad izdzirdēju jautājumus: “Ko Tu LV mācies?”; “Kādas dāvanas ved?” utt. Nevarēju gandrīz pat pār lūpu pārspļaut vairs nevienu anglisku vārdu. Bet neko – atzina mani par derīgu Kanādai un laida tālāk. Paldies Dievam, šoreiz nododamā bagāža tika atrasti viegli, ātri un ērti. Arī Intas tante mani uzmeklēja veicīgi un varējām doties 2h braucienā uz mājām. Ja es domāju, ka lidojums bija ārprāts – maldījos. 2 stundas Tu brauc pa taisnu šoseju, kurai nemainās pat skati apkārt un Tev nežēlīgi nāk miegs… Super!!! Protams, mašīnā jau galvu izklanīju un tagad miegs pārdzīvots…

Toties māja te ir super. Maza, līdzīga rūķīšu mājiņai, bet apkārtne, vismaz naktī – lieliska. Upe pie pašas mājas, zvaigžņots debesu loks un sārts mēness atspulgs. Tomēr idillei drīz pienāca gals līdz es iegāju istabā un sāku meklēt kontaktus. Ziniet ko? Tajos kontaktos, kas ir pie viņiem es pat pie labākās gribas nevaru iebāzt telefona lādētāju. Šobrīd ir mazliet izmisums. Rīt jārunā un jāmeklē pārveidotājs. Labi vismaz, ka dzīvoju pie savējiem, tad varu normāli izstāstīt kas un kā… Un es ceru, ka tādu ražo, jo citādi žopa – bez telefona, fotoaparāta, datora…

Līdz vēlākam. Sekojiet līdz tālākiem piedzīvojumiem.

E.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s