Solis

Vasara lieliem un nepielūdzamiem soļiem mūs pamet. Un siltais laiks dodas uz valstīm tuvāk ekvatoram.
Par spīti tam, ka mana vasara bija par mēnesi garāka, šķiet neticami cik ātri steidzas laiks. Tomēr apbrīnoju arī to, cik daudz kas visā steigā ir piedzīvots.

Čehijas momenti šobrīd liekas bijuši pirms miljons gadiem. Bet jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk spēju novērtēt tur piedzīvoto. Prakse man nedeva to, ko biju gaidījusi, bet deva to, ko pat nebiju  cerējusi. Atvēra daudzus citus ceļus, idejas un iespējas.

Pietika arī ar pāris nedēļām atpūtas, lai liktos – Jā! Vasara ir izbaudīta. Varbūt tāpēc, ka tās pāris nedēļas bija notikumiem un piedzīvojumiem bagātas un tieši īstajā brīdī – +35* karstumā.

Pēdējā laikā vispār ir dīvaina sajūta. Daudz ātrāk ir iespējams redzēt un izprast visas likumsakarības. Šķiet, ka visi klucīši novietojas īstajā vietā un nāk apjausma, par to, kāpēc “toreiz un tad” notika tieši tā un ne citādāk. Šīs sajūtas ļāva arī novērtēt un pateikt “paldies” cilvēkiem, kurus ar labu vārdu savā dzīvē neatminos. Izrādās, tieši viņi ir bijuši tie, kas liekot šķēršļus maniem plāniem ir novirzījuši mani uz “pareizā” ceļa. Un tā jau laikam arī ir! Neviens cilvēks mūsu dzīvē neienāk “tāpat vien”. Mēs katrs dodam savu artavu citu cilvēku dzīvē – mazāku vai lielāku. Un pat, ja tajā brīdī liekas: “Kāds viņš ir cūka!”, vēlāk izrādās – “Jā, bija cūka, bet paldies par to!”. Jo tieši šādi cilvēki man ļāva uzdaudzēt spēcīgāku ādu, deva impulsu meklēt citus risinājumus, vai rosināja spītībā doties tālāk.

Paldies, protams, arī tiem, kas palīdzēja un balstīja mani visos tajos smagajos mirkļos, kad vēl nebiju aptvērusi lietu kopsakarību un visu dikti ņēmu pie sirds.

Un vispār, manī ir tik daudz pozitīvu emociju un enerģijas, ka es varētu grāmatas rakstīt. Gribas tikai runāt un runāt par savu prieku un dzirdēt apkārtējo laimīgos notikumus!

Arī pēdējās divas nedēļas praksē bija fantastiskas. Iemācījos un izpratu daudz jaunu lietu, kā arī nostiprināju esošās zināšanās. Vienīgi, teiciens “Jo vairāk Tu zini, jo mazāk zini” ir pilnīgi patiess, jo apjaušu, ka zinu tikai mazu aisberga daļiņu un vēl nāks gadsimti, līdz uzzināšu arī to, kas slēpjas zem ūdens. Tas viss lika sākt uztraukties arī par savu “gudro” mājas vizīšu ideju – kur man bija prāts? Bet paldies darba vadītājai, kas par spīti savai lietišķajai būtībai, mani īstajā brīdī iedrošināja un uzmundrināja. Negaidīti, bet patiesi. Un tas savukārt, lika atkal atminēties, kāpēc to visu izgudroju un uzņēmos.

Nu, ja. Un tā kā pilotreize ir piedzīvota, tad tagad ņemu brīvu nedēļu Cēsīs, lai vēlreiz izvērtētu vizītē piedzīvoto un saliktu pa plauktiņiem to, ko vajadzētu uzlabot.

Un tad jau septembrī ar pilnu sparu atkal metīšos iekšā skolā, darbos un vizītēs, cenšoties visu harmoniski apvienot.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s