Laime

Sen nav bijušu itin nekādu pārdomu, jo septembris bij nepārāk viegls – viens liels karuselis. Tomēr…
Es tagad zinu kā jūtas laimīgi cilvēki.
Mēs visi taču vienmēr esam tiekušies pēc laimes un vienmēr taču ir tā sajūta, ka laime tā īsti nemaz nepastāv. Vai arī, ka “es būšu laimīgs, ja…”
Un tagad ir tā sirreālā sajūta, kad domājot es saprotu, tā pavisam īsti un patiesi “Es jau esmu laimīga. Šeit un tagad! ”
Laime ir tad, kad īsti nav tādu lietu par ko būt dziļi nelaimīgam. Ka nav nozīmes visiem ārējiem apstākļiem. Ka laime staro no iekšienes.
No kurienes? Es nezinu. Bet tas ir kaut kur tur, par ko anatomijā mums nestāstīja.
Es vienkārši pieķēru sevi pie domas, ka situācija, kurā šobrīd esmu, kādreiz būtu uzjundījusi milzīgu negāciju vilni, bet tagad mani tas netraucē.
Jo nav jau tā, ka nebūtu par ko dusmoties vai justies slikti – laima slimība, neatsaucība, pelēks laiks, idejas, kas nerealizējas, neliels laika trūkums, kas nedod iet uz praksēm, nogurums, vīruss, kas aizbarikādējis augšējos elpošanas ceļus un klepus, kas liek asarām ritēt pār vaigiem, nemaz nerunājot par globālākām lietām… BET, tas mani neuztrauc!
Gribas jau mazliet pačīkstēt un stūrī varbūt paraudāt, bet negribās arī tajā visā iestrēgt. Jo, ja Tu ļauj tam visam sevi nospiest uz ceļiem, atsākt atkal ir grūtāk…
Tāpēc es ceļos un daru. Jūtos labi un priecājos. Un arī zem šī slēpjas vesels saraksts PAR ko priecāties. Tikai nedaudz vairāk varbūt jāpadomā, nekā meklējot sliktās lietas. Jo tā jau cilvēks veidots – vairāk pesimists…
Vizītes, projekti, kuri īstenojas, atsaucība, kuru rodi ar uzstājību, pēdējais gads, vesela ģimene un vēl un vēl.
Un tāda sajūta ir miljons reižu jaukāka, kā sevis žēlošana. Un arī lietderīgāka.
Un šādi esot gribās, lai visiem ir jauki.
Lai visi ir savā happy place (šis apzīmējums man neizsakāmi patīk un paldies, ka viņu uzzināju).
Un nav jau arī tā, ka visu laiku jāstaigā ar tupu smaidu sejā. Var jau arī padusmot par peļķi, kurā iekāpi, vai veikalu garajām rindām. Nozīme ir tam, cik dziļi šīs dusmas Tu ielaid sevī.
Dienas beigās ejot gulēt, pie sevis klusi pasaki: “Es ESMU laimīgs”.

E.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s