Tā pat kā man nekad nav patikusi ziema (lai gan šogad par to jūsmoju), tā pat arī pavasaris manī nekad nav izraisījis siltas jūtas. Drīzāk vairojis nomākumu.
Bet šogad… Šogad viss ir citādāk. Skaistāk. Foršāk. Patīkamāk.
Kaut kā vairāk novērtēju dabu. Tās skaistumu. Mainību.
Laikam iekšēji jābūt laimīgam, lai redzētu arī to ārējo laimi un skaistumu.
Un, jā! Līdz ar pavasara iestāšanos pamazām zūd arī bailes. Bailes būt laimīgam. Bailes pateikt skaļi: “Viss patiešām ir kārtībā”. Bailes kļūdīties un atzīt kļūdas. Bailes no neizdošanās.
Tām pazūdot atbrīvojas ļoti daudz vietas. Vieta mīlestībai. Vieta pateicībai par lieliskajiem cilvēkiem man apkārt. Vieta pārliecībai, drosmei un radošam spēkam. Vieta izaugsmei un jaunām iespējām!
Priecīgu un saulainu Jums ar’ visiem šo agro pavasari. 🙂
E.
