Jaundzimušā fizioloģiskie “krīzes” stāvokļi

Jaundzimušajiem bieži ir sastopami specifiski pārejoši stāvokļi, kuri vēlāk izzūd. Tas ir izskaidrojamas ar to, ka jaundzimušā organisms adaptējas un pielāgojas jaunajai videi, kas ir krasi atšķirīga no vides dzemdē un augļūdeņos. Fizioloģiskie adaptācijas perioda stāvokļi nav jāārstē un tie spontāni pāriet dažu nedēļu laikā.

  1. Milia – balti, dzeltenīgi, punktveida izsitumi uz deguna, vaigiem un zoda. Tie parasti rodas mātes hormonu ietekmē un izpaužas kā tauku dziedzeru izvadkanālu nosprostojumi, jo pēdējos intrauterīnās dzīves mēnešos tauku dziedzeri ir pastiprināti funkcionējuši (veidojuši kazeozo ziedi) un izstrādājuši daudz sekrēta;
  2. Lašveida plankumi – uz neizmainītas ādas fona dažāda lieluma, neregulāras formas sārti plankumi, jeb asinsvadu dzimumzīmes, kas saistītas ar lokālu asinsvadu dilatāciju. Lokalizējas uz pieres, acu plakstiņiem, deguna, pakauša vai skausta un bieži kļūst izteiktāki pie slodzes vai paaugstinātas temperatūras;
  3. Mongoloīdie plankumi – tumši pigmentēti, zilgani vai pelēcīgi zaļgani plankumi uz gluteusa, lumbālā rajonā vai uz augšstilbiem. Raksturīgi Āzijas, Austrumindijas un Āfrikas rasu pārstāvjiem, gandrīz nekad neparādās baltajai rasei;
  4. Hormonālā krīze – rodas mazulim saņemot mātes dzimumhormonus caur placentu intrauterīnā periodā, vai arī zīdīšanas laikā:
    • fizioloģiskā mastopātija – abu krūts dziedzeru simetrisks piebriedums, bez iekaisuma pazīmēm. Parādās otrajā līdz piektajā dzīves dienā, maksimumu sasniedzot astotajā līdz desmitajā dienā, bet izzūd apmēram divu līdz trīs nedēļu laikā;
    • deskvamatīvs vulvovaginīts – masīvi mukozi, pelēcīgi balti izdalījumi no maksts, kas parādās pirmajā līdz trešajā dzīves dienā;
    • metrorāģija – asiņaini izdalījumi no maksts piektajā līdz astotajā dzīves dienā;
    • dzimumorgānu hiperpigmentācija un tūska – novērojama līdz desmitajai dzīves dienai;
  5. Urīnskābais infarkts – sārti brūngani plankumi autiņbiksītēs, kas saistīti ar tranzitoras oligūrijas izraisītu urīnskābes sāļu uzkrāšanos kristālu veidā. Izzūd aptuveni septiņu līdz desmit dienu laikā;
  6. Masas zudums – fizioloģiski tas svārstās 3-8 (10) % no bērna dzimšanas masas. Jaundzimušais zaudē masu pakāpeniski, maksimumu sasniedzot trešajā līdz ceturtajā dzīves dienā. Biežākie iemesli masas zudumam ir mazais ēdiena apjoms pirmajās dzīves dienās, ūdens izdalīšanās caur ādu un plaušām, vēdera izeja, urinācija. Masas zudums būs lielāks bērniem ar lielu dzimšanas svaru, ja ir bijušas ilgas dzemdības, dzemdību traumas, iedzimtas un iegūtas infekcijas vai, ja priekšlaikus dzimušiem bērniem nav bijusi optimāla apkārtējās vides temperatūra un mitrums.
  7. Ikterus – fizioloģiska dzelte parasti parādās otrajā līdz trešajā dzīves dienā, vispirms uz sejas un tad uz ķermeņa, ekstremitātēm, acs sklērās, mutes gļotādā. Maksimumu tā sasniedz piektajā, sestajā dzīves dienā, bet izzūd līdz desmitajai dienai. Dzelte ir saistīta ar hiperbilirubinēmiju (normāls fizioloģisks process visiem bērniem, pastiprināti sabrūkot eritrocītiem pēc dzemdībām, pazeminātai glikurontransferāzes aktivitātei aknās);
  8. Fizioloģiskā eritēma – ādas hiperēmija, kas rodas reflektoras ādas kapilāru paplašinās dēļ, sakarā ar asinsvadu tonusa pazemināšanos, ko nosaka simpātiskās nervu sistēmas darbība. Āda var būt koši sarkana dažas stundas vai pat dienas, kam sekos ādas zvīņveida lobīšanās.
  9. Toksiskā eritēma – uz hiperēmētas ādas fona veidojas dzeltenīga pāpula vai pustula. Izsitumu daudzums var būt dažāds. Sākas otrajā līdz piektajā dzīves dienā un izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā. Etioloģija nav precīzi noskaidrota, bet iespējams to veido imūnsistēmas aktivitāte, alerģiska reakcija uz mātes hormoniem vai organisma reakcija uz mātes limfocītiem;
  10. Tranzitorais drudzis – temperatūras paaugstināšanās līdz 39*, 40*C, kas sakrīt ar ķermeņa masas maksimālo zudumu (otrā līdz ceturtā diena). Saistīts ar nepietiekamu šķidruma daudzumu organismā, augstu olbaltumbvielu koncentrāciju uzņemtajā mātes pirmpienā, nepilnīgu jaundzimušā termoregulāciju un pārkaršanu;
  11. Lanugo – tumšs apmatojums uz muguras, pleciem, pieres, ausu ļipiņām, kas spontāni pazūd.

 

 

RESURSI:

  • Geske R. Bērna bioloģiskā attīstība 2005;
  • A.Smildzere 2013 lekciju cikls Jaundzimušā fzioloģija.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s