INDIJA: noslēgums

 

Mans divu nedēļu ilgušais ceļojums ir beidzies! Viss. Finita la comedia.

Gāja man visādi, bet, šķiet, ka biju gatavojusies kam daudz, daudz trakākam. Sabiedēta, brīdināta, informēta – biju gatava krāpšanai, zagšanai, uzmācīgiem vīriešiem, žurkām, kas skraida pa ielām un govīm, kas kakā Tev virsū. Biju gatava netīrībai, asajam ēdienam, dzeramā ūdens deficītam un visām iespējamām saslimšanām. Un, lai gan es tiešām nopietni gatavojos un biju visu braucienu izplānojusi, manī bija diezgan liela pārliecība, ka liela daļa plānu izjuks un, ka vispār ceļojums varētu būt diezgan briesmīgs (sevišķi, zinot manas attiecības ar Indiju).

Bet, tas noteikti nāca par labu, jo braucu bez jebkādām ilūzijām. Negaidīju sevis attīrīšanos vai augstāko meditatīvo līmeni, necerēju baudīt kultūru vai arhitektūru… Es patiesībā no Indijas lūdzu, tikai un vienīgi kalnus. Un Indija mani pārsteidza ne tikai ar tiem, bet ar daudz, daudz citiem labiem iespaidiem.

Ja tā godīgi, tad šis ceļojums ir bijis labākais manā mūžā. Nopietni!!

Par spīti tam, ka kā viens indietis man teica jau atpakaļceļā uz Helsinkiem – es esot izvēlējusies sliktāko brīdi, kad doties pirmajā ceļojumā uz Indiju. Gan tās naudas reformas dēļ, gan tādēļ, ka tik milzīga apjoma smogs un migla Indijā nav redzēts pēdējos desmit gadus.

Par spīti tam, ka daži mani ieraksti izklausījās biedējoši vai depresīvi vai neapmierināti. Ka esmu bijusi dusmīga, nogurusi, izmisusi vai aizkaitināta. Nu, un ka tā? Mēs taču visi esam cilvēki ar  emocijām, vēlmēm un dažādo attieksmi. Nu, nav taču uzreiz par visu jāsaka: “lai straume mani nes..“, tikai tāpēc, ka esmu Indijā. Bet tā atšķirība manās emocijās, salīdzinot ar to, kā būtu Latvijā, bija diametrāli pretēja…

Latvijā es varu saniknoties, rīkoties, izvēlēties ko darīt, pārrunāt situāciju kaut desmit reižu un nekad līdz galam nepieņemt un nepalaist, jo mūžīgi varu turpināt to kurbulēt. Indijā  – izārdos un tālāk? Man ir ierobežota rocība, limitētas iespējas un vienīgā, kam nolaist tvaiku – mana mugursoma. Tādēļ Indijā es mācījos pacietību, pieņemšanu un atskārtu, ka jo ātrāk par neražām pārstāj runāt, jo ātrāk tās pastrādājas.

Šo atziņu, es ļoti gribētu  neaizmirst, BET… Tā bija cita vide un es esmu atkal atpakaļ citā. Es varu cerēt, bet nevaru gribēt.

Labākais ceļojums arī tādēļ, ka par spīti dažām ķibelēm, atskatoties uz to visu man ir smaids uz lūpām. Ne par vienu notikumu es nevaru no sirds pateikt – tas bija drausmīgi, vai briesmīgi, vai, ka es to nemūžam nevēlos atcerēties. Jā, bija traki! Bija interesanti! Bija piedzīvojums! Bija forši!

Domāju, lielu artavu tai sajūtai par to cik forši bija, dod arī  mana ceļošanas veida izvēle. Tas piešķīra to adrenalīnu tajā brīdī un pašapziņu pēc tam. Arī vācu pāris,  kuri ceļojuši daudz, teica, ka Indija esot visgrūtākā valsts, kurā ceļot vienam uz savu galvu. Un, lai gan es tā galīgi nejūtos, tomēr apziņa, ka tā varētu būt un, ka pēc Indijas es bez problēmām varētu ceļot jebkur, viennozīmīgi ir ārprātā patīkama un varena!

Dīvainas ir arī tagadējās sajūtas. Nav tā, kā pēc Spānijas, piemēram, kurā būtu gatavojusies labprāt palikt. Vai Kanādas, pēc kuras ekstāzē stāstīju par iespaidiem. Vai, tās pašas Čehijas, kurā rādīties vairs negribu (iespējams, ka arī nedrīkstu)…

Tagadējās sajūtas nevar tā noraksturot. Es, viennozīmīgi tur nevēlētos pārcelties, un es par Indiju (izņemot kalnus!) nevaru patiekt arī “cik skaisti tur bija”. Tas viss tādā citā līmenī, bet atpakaļ velk… Es gan noteikti vairs speciāli nebrauktu uz Goa (ja nu vienīgi uz vietu, kur jūra ar okeānu satiekas), jo man šķiet, ka pludmales ir citur jābauda. Bet es noteikti vēl brauktu uz kalniem. Aizceļotu tur tālāk uz ziemeļiem. Labprāt aplūkotu tējas plantācijas Dardželingā. Un pabūtu slavenajā Varanasi.

Indijā var gūt tik daudz iespaidu! Pat šajās divās nedēļās, es paspēju pabūt četros dažādos štatos un trīs reģionos.

Esmu baudījusi smogu, tveici, indiešu laipnību un viltības. Mierīgi spējusi nonākt galamērķī un pēdējā brīdī meklējusi naktsmītnes. Esmu sešas reizes lidojusi, izmantojusi  septiņu dažādu vilcienu pakalpojumus, četras reizes baudījusi tuk-tuk(u) un braukusi vietējā indiešu autobusā. Esmu  saskārusies ar vienreiz-piecdesmit-gados naudas reformu. Satikusi britus, vāciešus, kanādiešus, austriešus, somus, japāņus, krievus, ķīniešus un, protams, indiešus. Redzējusi kalnus, lejas, mežus, pļavas, tuksnešus un liedagu. Uzkāpusi četrās virsotnēs un peldējusies Arābijas jūrā neskaitāmas reizes.

Naktis pārlaidusi normālā viesnīcā, apšaubāmā vilcienā, neērtā lidostā un pat biedējošā stacijā. Drebinājusies zem viena pleda +4° un svīdusi naktskreklā pie +30°! Ēdusi Mcdonaldā, no ielas tirgotājiem un prestižā restorānā. Tiesājusi bezgaršīgas, asas un gardas maltītes. Lasījusi grāmatu, skrējusi cauri pilsētai, iemaldījusies apšaubāmā rajonā un nesteidzīgi dzērusi rumu jūras krastā.

Un to visu es pieredzēju viena! Nu, labi, ne viena, bet ar savu vislabāko ceļojuma sabiedroto, kurš svēra citreiz “tik vien kā” 11kg, bet citreiz “ak tetīt, cik smagi” 11kg. Un, lai kā es pirms ceļojuma ik pa brīdim šaubījos un, lai kā mani citi censtās atrunāt – ceļot tikai ar mugursomu bija labāka izvēle ever! Viss ir vienkopus un kompakti. Un man, personīgi, nepietrūka pilnīgi nekas! Tu vari ātri kustēties, strauji mainīt virzienu, un tev nav jādomā par to, vai čemodāna ritentiņi šo manevru izturēs…

Un, vispār, es varu sev uzsist pa plecu – biju visu ieplānojusi ideāli. Laikus, vietas, ilgumus. Perfekti!!

Bet, par to, ka viss patiešām pārsteidzoši labi gāja pēc plāna (izņemot, protams pāris situācijās, kas  varbūt nebija patīkamas, bet lielo plānu nebojāja) – paldies visām indiešu dievībām! Bija tiešām labi. Pārsteidzoši labi!!

Vakar ielidoju bez starpgadījumiem. Helsinkos gan bija neliels krosiņš jāveic, lai cauri visiem security (jo ielidoju taču no Āzijas) paspētu uz Rīgas lidmašīnu, bet, protams, neko nenokavēju. Visvairāk mani pārsteidza tā tumsa un sniegs!  Lai gan ļoti labi zināju, kas šeit sagaida, jo biju redzējusi bildes, prāts kaut kā bija atteicies tam ticēt.

Bet pārējie iespaidi ir tiešām smieklīgi. Cik maz vajag laimei! 

Kafija. Melna. Karsta. Garda!

Bankomāts! Mans prieks bija neaprakstāms, kad es bez rindas piegāju pie bankomāta un bez satraukuma par to, vai pieņems karti un vai būs līdzekļi, izņēmu naudu. Cik vien vēlējos! Jūs, pat iedomāties nevarat, kas par patīkamu sajūtu…

Satiksme! Ak, lieliskie ceļu satiksmes noteikumi, kas regulē braukšanu un Tev nav katru minūti jābaidās par savu dzīvību. Un cik kulturāli un klusi mēs braucam. Neviens nepīpina un nemidžina. Bauda… Es gan braucot pāri Vanšu tiltam šoferim jautāju, vai tad mēs tur pa starpu tām divām joslām izspraukties nevaram?

Ielas! Tu ej bez sava kupra uz muguras, beidzot nesasprindzinot visas savas maņas.  Neklausoties apkārtējās skaņās, nefiksējot garāmgājējus un drudžaini galvā nedomājot par to, kur varētu būt pareizais virziens. Maņas gan laikam atkal jāsprindzina atpakaļ, izvairoties no krītošā sniega!

Duša! Tīra, bez vārdēm, ar silto ūdeni un normālu spiedienu. Un tualetes pods uz kura, bez bailēm par veneriskām slimībām, var normāli apsēsties.

Sava gulta! Biju gan gaidījusi, ka pēc 46 (!) negulētām stundām tajā beidzot nonākot jutīšos labāk, bet ironiski, ka mana gremošanas sistēma tagad beidzot ir izlēmusi streikot. Es pavadīju divas nedēļas Indijā, ēdot asu, neierastu ēdienu, ēdot no ielas tirgotājiem un dzerot Gangas ūdeni un man nebija NEVIENAS PAŠAS PROBLĒMAS!! Un tagad atgriežoties Latvijā man ir reāli slikti. Kaut kāda lēnā aizdedze…

Bet pašam noslēgumam – paldies, ka sekojāt līdzi maniem piedzīvojumiem! Paldies par iedvesmojošajiem komentāriem!

wp-1479300119529.jpeg

Un P.S. kā redzams arī balta, blonda, jauna meitene var pilnīgos miera vējos viena izdzīvot Indiju! Es taču teicu, ka satraukumam nav pamata! 😉

E.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s