Mūzikas ietekme uz zīdīšanu

  1. gadā Japānā tika veikts pētijums “Mūzikas ietekme uz zīdīšanu” (The effects of music for breastfeeding K.Iwasaki, T.Shimizu) ar mērķi noskaidrot vai mūzika ietekmē zīdīšanas efektivitāti un vai rezultāti atšķiras atkarībā no mūzikas ritma.

Pētījumā piedalījās 40 mātes ar jaundzimušajiem, kas dzimuši pēc 37. grūtniecības nedēļas, ar svaru vismaz 2 500g.

Ceturtajā dienā pēc dzemdībām tika novērotas divas zīdīšanas reizes mūzikas pavadījumā un divas zīdīšanas reizes bez mūzikas pavadījumā.

Fonā atskaņoja astoņus dažādus muzikālus skaņdarbus, kuri rekomendēti T.Tniguchi grāmatā “Music and feelings. Feeling tite of music and cogntive psyhology research of listener’s hedonic response”.

Tika salīdzināts bērna apēstais piena daudzums zīdīšanas laikā.

Izmantoti šādi skaņdarbi. Skaitļi, kas atdalīti ar daļsvītru apzīmē bērnu skaitu, kuru apēstais piena daudzums ir palielinājies / samazinājies.

  • Jules Massenet MeditationThaïs” – 2/3
  • Georg Friedrich Handel Solomon – 3/2
  • Antonio Vivaldi The Four SeasonsWinter” – 2/3
  • Felix Mendelssohn Song without wordsSpring song” – 1/4
  • Wolfgang Amadeus Mozart Serenade in G – 0/5
  • Fritz Kreisler Liebesfreud – 2/3
  • Antonio Vivaldi The four seasonsAutumn – 5/0
  • Johann Strauss II Overture to “Die Fledermaus – 5/0

Kā redzams, pēdējie trīs saraksta skaņdarbi sniedza visviennozīmīgākos rezultātus, tādēļ pētījums tika atkārtots, lai rezultātus precizētu.

Ceurtajāun piektajā dienā pēc dzemdībām, piecas mātes ar jaundzimušajiem atkārtoti zīdīja ar mūzikas pavadījumu un bez.

Wolfgang Amadeus Mozart Serenade in G.  Atskaņots fonā, samazināja apēsto piena daudzumu no 2 līz pat 11,7 g. Tas izskaidrojams ar to, ka kā jau klasiskai mūzikai raksturīgs, skaņdarbs veidots homofonā faktūrā ar vienkāršu melodiju un komplicētu pavadījumu.

Johann Strauss II Overture to “Die Fledermaus Atskaņots zīdīšanas laikā apēsto piena daudzumu ietekmēja līdz pat + 14,3g. Tas izskaidrojams ar to, ka šis skaņdarbs variācijveidīgi attīstās, stimulējot bērna impulsu zīdīt.

Secināts, ka katrs bērns pie konkrētas mūzikas reaģē citādāk, tomēr skaņdarbi kuru temps ir 110-124 ceturtdaļas minūtē un to melodijas un ritms pakāpeniski attīstās, stimulē zīdīšanu.

Savukārt, mūzika, kura ir lēnāka par 100 ceturtdaļām minūtē, bērnu padarīs miegainu un neaktīvu zīšanas procesam.

 

Mēs esam pieraduši, ka mūsu dzīvēs nemitīgi kaut kas notiek. Simtiem fona trokšņu, mūzikas ritmi, TV seriāli un vēl un vēl. Tomēr, mums der atcerēties, ka tikko dzimušam bērnam visas šīs skaņas ir jaunums un maksimāli piedomāt pie tā, kādus fona trokšņus mēs nodrošinam jaundzimušajam.

🙂

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s