LV-LT-PL-CZ

Tā kā kādreiz maniem ceļojumu aprakstiem bija liela piekrišana tad jāturpina tradīcijas.

Lai gan šie divi mēneši gan īsti neietilpst vārda “ceļojums” definīcijā, tomēr…

Nu jau iet piektā diena prom no Latvijas un mājām. Pagaidām viss ir noritējis gludi un mierīgi.

Tad nu re, būs mazs izklāstiņš.

1. diena

Mūsu „mazais” roadtrips sākās 3.maijā plkst 5os no rīta. Izbraucām ar stundas nokavēšanos (lasīt aizgulēšanos). Bagāžnieks bija pielādēts, salons – aizkrāmēts, bet pašas bijām fantastiski pacilātā garastāvoklī, lai arī aizmiegojušās un ar aizpampušām acīm.

Ne tad, ne tagad, vēl līdz galam neesam aptvērušas, ka braucām prom uz diviem mēnešiem. Asaras nebirdinājām un robežu šķērsošana neiedvesa papildu sentimentu.

Sagaidījām saullēktu, vērojām miglu pār Latvijas laukiem, un tagad ir ko atcerēties par to kā izskatās mājas. 

Latvijas – Lietuvas robežu sasniedzām pāris stundu laikā. Viss bija izmiris un kluss. Piemalē stāvēja pāris tukšas robežsargu mašīnas.

Lietuva mums nesagādāja ne pārsteigumus, ne pārdzīvojumus. Viss ritēja kā pa diedziņu.

Ja nu vienīgi, kad iešāvām no lielās štrāses nevietā pa labi, tad uz vienvirziena ceļa atpakaļgaitā stūmāmies uz šosejas. Neviens mums nepīpināja un nebija sevišķi šokēts par  mūsu rīcību. Arī vēlāk braucot radās iespaids, ka lietuviešiem viss vienalga. Vēsie čaļi, kuriem neuztrauc citu darbības.

Ik pa laikam (apmēram, 2h) apstājāmies uzpildīties / iztukšoties un ķert wifi benzīntankos. Tas mums deva iespēju arī padot mīļajiem ziņu par to, kā mums iet un kur atrodamies.

Sākotnēji bija silts un saulains, bet, jo tuvāk tuvojāmies Polijas robežai, jo vairāk laiks apmācās. Sakritība or not?

Šķērsojot Polijas robežu bijām manāmi satrauktas, jo Polija iedveš bailes! Tomēr patiesībā, braucot tai cauri visu dienu, un ne tikai pa bāņiem, ievērojām, ka Polija ir ļoti skaista valsts un iedzīvotāji salīdzinoši patīkami. Tomēr braucēji gan ir psihi. Sajūta, ka viņi pieraduši pa bāņiem braukt uz 180km/h, ka pat iebraucot pilsētā ar ātruma ierobežojumu 50km/h, viņi nesamazina ātrumu, ja vienīgi viņus neapstādina luksofors. Poļi sevišķi neapstājas pie gājēju pārejām, tādēļ, ja mēs kādu gājēju palaidām, tikām atlīdzinātas ar smaidu un galvas mājienu, paldies vietā.

Šobrīd, gan galvenais, kas man iešaujas prātā iedomājoties vārdu „Polija” ir – „psihi autobraucēji”.  Labi, ka mēs netrāpījāmies „pīka stundās” un gan šosejas, gan bāņi bija salīdzinoši tukši, tomēr pierast pie tā, ka Tev braucot uz 110km/h var panesties garām kā stāvošam ir neiespējami! Un ar fakts, ka uz bāņiem var braukt uz 140 kritiku neiztur, jo lielākā daļa poļu brauc uz saviem 180km/h vienalga kur. Uz bāņa ar ierobežojumu 100, uz maziem, līkumotiem lauku ceļiem, pilsētā (ja nav luksoforu). Vienalga kur, galvenais panesties garām.

Tomēr mums sanāca redzēt arī šī ātruma negatīvo pusi – avāriju, kurā mašīna bija samīcīta kā nevārīta rīsu paciņa. Braucot garām skrēja šermuļi pār kauliem. Tāpēc mēs nospļāvāmies par visiem muļķa poļiem un turpinājām „čunčināt” uz saviem 100 – 110 km/h un priecājāmies par dzīvi.

Nu jau bijām braukušas kādas 13, 14 h un sagurums deva ziņu. Vairs nevarējām izrēķināt km, saprast norādēs un likās, ka visu laiku esam nomaldījušās. Tomēr, kā izrādījās, mums vienkārši viss laiks sāka vilkties kā gliemezis un šķita ka 10 minūtes paiet kā vesela mūžība.

Gala beigās viesnīcā Katowice nokļuvām pašu rēķinātā laika ietvaros, neapmaldoties un neizmantojot GPS iekārtas. Smuki, kā vecajos labajos laikos. sekojām kartei – un izdevās!

Bijām nežēlīgi laimīgas, ka vārējām beidzot izstaipīt kājas, jo pati stūrēšana nemaz ar nebija tik briesmīga, kā mani pirms tam sabiedēja. Trakākais bija sēdēšana. SĒDĒŠANA 14h, vienā pozā ar kāju uz gāzes pedāļa un rokām uz stūres.

2. diena

Kārtīgi izgulējāmies, ieturējām nesteidzīgas brokastis un ap 12iem devāmies ceļā uz savu gala-galamērķi.

Parēķinot km vajadzēja braukt vien 1/6 daļu no vakar nobrauktā.

Bijām vēl priecīgākās un pacilātākas. Saulīte spīdēja un kļuva ar vien siltāks. Iznāca lielāko ceļa daļu braukt pa salīdzinoši mazu šoseju, cauri daudzām vietējām pilsētiņām un garām tonnai skaistu un fascinējošu skatu.

Braucām neiespringstot, jo zinājām, ka jābrauc tikai taisni līdz Čehijas robeža un tad jātaisa kreisais pagrieziens.

Braucam, braucam, braucam, līdz es pēķšni sāku kliegt „Eu, eu, mums šeit jāgriež pa kreisi’”. Kur man bija tā nojauta, pati nezinu. Nobraucām pareizi, un gaidījām robežu, jo domājām, ka vēl  būsim veikušas pagriezienu par ātru. Gaidījām, gaidījām un sākām lasīt norādes. „Ostrawas centrs pa labi” ?!!  Liels bija mūsu izbrīns, šoks un vilšanas, ka bijām robežu jau šķērsojušas neatrodot pat ne mazāko uzrakstiņu, ka iebraucam Čehijas Republikā.

Arī Čehijā ceļa zīmes ir fantastiskas, tāpēc viegli atradām mūsu Palacky Universitate Neredin Olomoucā.

Iekārtojāmies tā saucajamās „kojās”. Mašinīti nolikām zem paša loga. Sākumā pārdzīvojām, ka mums nepiešķīra istabiņu ar balkonu, bet arī ar to nu jau esam apradušas, jo negribētu katru dienu ar kājām rāpties uz 5. stāvu (sliņķes mēs).

Un tad jau pastāv teiciens, ka vistrakākās ir 3. diena; 3. nedēļa un 3.mēnesis. Tas arī pierādījās, jo sākot ar otrdienas vakaru mums viss bija noriebies, gribējās mājās un šķita, ka nekas nav tā kā vajag. Bet viss ir pārējošs, arī šis.

3. diena

9os bija jāierodas pie mūsu koordinatores. Jau tā kavējām, vēl priekšā bija avārijā un atkal nācās atpakaļgaitā šturmēt laukā no šauras ieliņas.

Visā visumā pirmdiena  mums likās bezgala neveiksmīga diena, jo arī mašīnai vietas autostāvvietā nebija + kavējām tikšanos par gandrīz stundu, jo čehiem PIRMAIS stāvs ir mūsu OTRAIS stāvs, jo „pirmais” viņiem ir ground floor. Kā rezultātā 40 min gaidījām pie nepareizām durvīm.

Pfff. Tālāk bija daudz tikšanos, papīru parakstīšanas un informācijas. No visas informācijas dunēja galva. Vienvārdsakot – nepatika šī diena.

4. un 5. diena.

Principā atpūtāmies, apstaigājām tuvējo apkārtni, iedzīvojāmies un iepirkām nedēļai pārtiku – lētāk kā LV un tas iepriecina.

Rīt būs svarīga diena – MŪSU PIRMĀ NAKTS DEŽŪRA. To nu gaidām ar satraukumu sirdī un nebeidzamu prieku.

E.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s