Tā nu tas ir

Pagājis atkal kāds brītiņš un mums ir palikušas vairs praktiski pāris dežūras. Liekas neticami, kā nu jau sākam plānot mājupceļa maršrutu, lai gan, šķiet, tikai vakar sēdēju Cēsīs un gatavoju kartes, rēķināju kilometrus…
Esam aizvadījušas arī mūsu mīļo dzemdību nodaļu, varbūt ne tik daudz ar asarām acīs kā iepriekš, bet ar ļoti siltu pacilātības sajūtu sirdī. Vienīgi, jāatzīst, ar mazuma piegaršu.

Vispār, interesanti, kā tas ir iekārtots, ka situācijas karstumā viss liekas pilnīgi citāds, bet tagad varu atzīt – viss bija burvīgi. Par spīti visam – valodas barjerai, vides šķēršļiem, sajūtai, ka neko nekad nevarēsim darīt, jo nesaprotam pusi no tā, ko mums stāsta… Beigu beigās viss liekas tik jauki un skaisti. Un bija jau arī forši! Varbūt neieguvu tik daudz un tieši tādu pieredzi kādu biju gaidījusi, bet tomēr iespaidi ir palikuši, un pat ļoti spilgti.

Vakar arī bija dikti interesanta diens. Sākot jau no itāļu kultūras mīloša, ļoti runātīga restorāna īpašnieka un viņa drauga, sauļošanās un sveša sunīša bužināšanas, līdz pat sievietei veikalā, kas meta pie malas kaunu un pajautāja no kurienes esam, jo atpazina valodu (pirms 3 nedēļām bijusi Rīgā, esot ļoti paticis) un, protams, itāļu dizainera satikšana veikala autostāvvietā un saruna pusstundas garumā.

Jā… Kā vienmēr, kad beidzot sākam iejusties ir jādodas mājup. Bet vispār arī ļoti gaidām to brīdi, kad šķērsosim Latvijas robežu. Tik ilgi nekad vēl neesmu bijusi prom un šķiet, ka kaut kas pietrūkst.

Šodien bijām neonatoloģijas nodaļā un varējām izlikt visu savu mīlestību, kas sakrājusies pret mājiniekiem, mazajiem bērniņiem. Varējām runāt arī latviski, jo viņi neprotestēja, ka nesaprot.

Tā arī lielākā prakses daļa pagāja. Sēdējām “ķengurā” un prātojām, kas no tā visa, ko mazie šodien dzirdēja, juta un piedzīvoja noslāņosies viņu zemapziņā. Vai kādreiz, izdzirdot latviešu valodu, tā liksies pazīstama… Un kā iegrozīsies viņu dzīves, jo tiem, kuriem pievērsām vislielāko uzmanību, dzīve iesākusies bija smagi.

Un rīt mūs gaida pēdējais lielais notikums šī ceļojuma laikā. Dosimies uz Latvijas vēstniecību Prāgā, atzīmēt Jāņus! Jā, solās būt interesanti. Svinēt savus nacionālos svētkus svešā valstī, savas valsts teritorijā un ar nepazīstamiem cilvēkiem.

E.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s