Nevajag jau daudz.
Tikai īstos vārdus īstajā brīdī.
Tos “īstos” – kas liek pamosties no sevis žēlošanas, šaustīšanas un šaubu miega.
Tāpēc “īstos” – ka katra rindkopa liek nedaudz pasmaidīt.
Tik precīzus, ka ļauj paraudzīties mazliet no malas un dod vajadzīgo iedvesmas devu.
Skolotājs māca:
– Ja tu ej savu sapņu ceļu, esi apņēmīgs! Neatstāj vaļā durvis, pa kurām var ienākt atruna: „Bet tas jau nav īsti tas, ko es gribēju!”. Šī frāze slēpj sevī sakāves sēklu.
Ej savu ceļu! Kaut arī tev būtu jāsper greizi soļi, kaut arī tu attopi, ka būtu varējis izdarīt kaut ko vēl labāk. Ja tu nepalaid garām tagadnes iespējas, esi drošs, ka nākotnē kļūsi labāks. Bet, ja tu noliegsi savu iespēju robežas, tu nekad tās nepārkāpsi.
Esi vīrišķīgs savā ceļā un nebaidies no kritikas. Un – galvenais – neļauj paškritikai sevi paralizēt.
Tad Dievs būs ar tevi bezmiega naktīs un ar savu mīlestību nosusinās tavas slēptās asaras.
Dievs – tas ir drošsirdīgo Dievs.
P.Koelju
Vēl nedaudz. Vēl mazliet laika.
Un pāries. Un paies.
Un dos jaunu spēku!
