-
Cordoba → Seville
Cordobas apskati, izgulējušies, paēduši un mantas atstājuši mašīnā, iesakām īpaši svaigā rītā, jo bija lijis gan iepriekšējā dienā, gan naktī un gaiss bija pavasarīgi smaržojošs. Naktsmītne atradās tādā kā Pārdaugavā, bet atgādināja nedaudz Pļavniekus. Desmitos no rīta sestdienā, ielas bija tukšas un klusas. Cītīgi darbojās vien baloži, kas Spānijā šķiet, ir daudz pievilcīgāki un mīlīgāki
-
Granada → Cordoba
Lai arī iepriekšējā vakarā un naktī Granada mūs sarūgtināja, tomēr no rīta viņa bija spējīga spēcīgi reabilitēties. Vecpilsētas apskati, bruņojušies ar koferiem un visām mantām, apvienojām ar došanos pēc auto. Šeit varbūt ir jēdzīgi paskaidrot, ka mūsu ceļojums ir visai intensīvs. Desmit dienu laikā ir plānots apskatīt deviņas līdz vienpadsmit dažādas apdzīvotas vietas un galvenos
-
Torremolinos → Granada
Pirmais novembris (jā, tas beidzot ir klāt!). Pulkstenis rāda pus septiņus un rīta ziņās stāsta kādas sniega kupenas pa nakti apklājušas Cēsis, Valmieru un citas Latvijas pilsētas un laukus tālāk Ziemeļos. Rīgā līst un manā whatsapp ielido bilde ar balti noklātu pagalmu. Sirreāla sajūta! Sēžos pie stūres uzticamajai Corsiņai, lai dotos pakaļ saviem ceļa biedriem,
-
Rudens kā rudens? Nē, citādāks!
Esmu jau kādreiz minējusi, ka man ar to mūzu, kas atbild par spēju domas un sajūtas izlikt uz papīra (vai šajā gadījumā vienkārši – izklikšķināt taustiņos) ir sarežģīti. Viņa nāk un tā kārtīgi, vairāk vai mazāk tikai ceļojumos. Ceļojumos, kas ir ārpus mūsu teritorijas robežām. Ceļojumos, kas ilgst vairāk kā trīs dienas. Un ceļojumos, kas
-
Daba
Otrs izbrauciens bija nedaudz tālāk, kā Versaļa. Septiņdesmitpiecus kilometrus uz rietumiem no Parīzes, atrodas maza (platībā tikai seši kvadrātkilometri) pilsētiņa Živernī, kurā savus pēdējos četrdesmit trīs dzīves gadus uzturējās pats Klods Monē. Šeit nu ir jāatzīst, ka pirms šī brauciena par vietu neko nebiju dzirdējusi (kauns man…). Vai varbūt biju, mācoties kultūras vēsturē par
-
Klasika
Aizritējusi jau piektā diena Parīzē un es varu pilnīgi viennozīmīgi teikt, ka astoņas dienas šajā brīnišķīgajā vietā noteikti nav par daudz! Šeit ir tādi muzeji! Tādas vēsturiskas ēkas! Tādi parki! Uhh!! Veselu dienu varētu veltīt vien sēdēšanai uz soliņa un apkārtnes vērošanai, kas stapcitu, ir pat ļoti interesanti. Nu, ir kaut kāds šarms tiem francūžiem,
-
Panorāmas
Svētdienu nedaudz aizgulēju, savukārt daudz par ilgu centos izčammāties no mītnes vietas. Iepriekšējās dienas iespaidi un pilnums darīja savu. Gan prāts, gan ķermenis kliegtin kliedza pēc nelielas atpūtas. Paskatījusies pulkstenī sāku apjaust, ka neko vairs nepaspēšu no iecerētā izdarīt, jo pus piecos jau jābūt uz Šeherezades atskaņojumu. Tā nu, rakstīju blogu, sacēlusi kājas uz atvērtā
PAGRIEZIENI 